Šīs sezonas galvenā iezīme ir tā, ka viena pompoza pavasara Jubilejas koncerta vietā būs piecas programmas, izdziedātas un izspēlētas 10 koncertos Rīgā un citviet Latvijā. Programmas, kas nedaudz atspoguļo pēdējos piecos gados paveikto , bet galvenokārt iezīmē tos virzienus, kurus korim Gaudeamus būtu interese izzināt tālāk. Viens no šo programmu galvenajiem mērķiem ir rosināt latviešu komponistus rakstīt jaunu mūziku vīru koriem. Šādas mūzikas trūkums pēdējos gados ir nepiedodams. Gaudeamus ir izrādījis iniciatīvu un pasūtinājis  jaundarbus katrai no sezonas četrām programmām. Tādējādi četri jauni latviešu vīru koru skaņdarbi piedzīvos savus pasaules pirmatskaņojumus un četriem latviešu komponistiem – Maijai Einfeldei (III), Andrejam Selickim (II), Uģim Prauliņam (IV) un kora Goda diriģentam Edgaram Račevskim (I) būs iespēja atstāt neizdzēšamas pēdas latviešu mūzikas literatūrā. Visi šie skaņdarbi savā ziņā ir unikāli, jo pārstāv tādas vīru kora mūzikas šķautnes, kādas latviešu mūzikā vēl nav atšķeltas:

I Edgara Račevska Mesa vīru korim

Šajā skaņdarbā autors ir apvienojis gan savas melodiķa dāvanas, gan harmonijas eksperta, gan pārliecinošu vīru kora skaņas lietpratēja prasmi, lai skaņdarbā sadzīvotu drāma, kaisle, meditācija un vienkārša lūgšana. (IC)
Korim Gaudeamus ir gods savā jubilejas sezonā pirmatskaņot pirmo latviešu Mesu vīru korim. Šo notikumu vēl jo zīmīgāku dara fakts, ka autors ir arī kora dibinātājs un ilggadējais mākslinieciskais vadītājs, kurš kļuvis par Gaudeamus Goda diriģentu.
Mesa ir rakstīta ar tradicionālo latīņu tekstu sešas daļās ar ērģeļu interlūdijām.
Divas daļas – Kyrie un Sanctus Račevskis jau bija uzrakstījis agrāk. Pēc to vairākkārtējiem veiksmīgiem atskaņojumiem Gaudeamus diriģents Ivars Cinkuss mudināja autoru attīstīt savstarpēji pārrunātās idejas un pabeigt pilnu Mesu vīru korim. Tādējādi šoruden darbs tika pabeigts, lai piedzīvotu savu atklātības brīdi.
Vēl Rīgas koncertā dzirdēsiet E. Račevska Koncertu mežragam un ērģelēm (pirmatskaņojums), ko atskaņos izcilie latviešu mūziķi Arvīds Klišāns (mežrags) un Tālivaldis Deksnis (ērģeles), bet Cesvaines koncertā izcilu Vakareiropas operu un oratoriju fragmentus.
Koncerti:
02.10.2004. plkst. 17.00 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā
03.10.2004. plkst. 15.00 Cesvaines Ev.- lut. baznīcā

II Pareizticīgās mūzikas programma

Manas dvēseles tērpu apskaidro…

Absolūta saskaņa, Vārda un Mūzikas harmonija, kas klausītājiem sniedz mierpilnu baudījumu, klausoties tikai balsīs, bez mehānisku instrumentu klātbūtnes.
Pareizticīgās mūzikas apskaidrība cauri laikiem ir iedvesmojusi daudzus mūzikas dižgarus, arī šajā programmā pārstāvētos autorus G. Sviridovu, P.Česnokovu, G.Izvekovu, D.Bortņanski, D.Ļvovu, Dž.Taveneru un arī latvieti Andreju Selicki, kura divi skaņdarbi - Pashas stihiras un Tavu pili - piedzīvos pirmatskaņojumu.
Klausoties tajos, izjutīsiet baltisku klejojumu nebeidzamā Bizantijas mūzikas kosmā, kā arī Vārda atklāsmi, kas kopā spēj radīt dvēselisku mieru. (IC)
Koncerta īpašais viesis - LNO solists Samsons Izjumovs

Koncerti:
19.11.2004. plkst. 15. 00 Rēzeknes kultūras namā
20.11.2004. plkst. 17.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā
09.01.2005. plkst. 18.00 Daugavpils Pareizticīgo katedrālē

III Programma  ...cer naktssargi uz rīta ausmu…

Maijas Einfeldes Un Dievs nožāvēs visas asaras… vīru korim un stīgu orķestrim (pirmatskaņojums).
M. Einfeldei ierastais dzīves pieredzes izklāsts dramatiskā, tomēr ļoti intīmā, katrreiz jaunā un pārsteidzošā harmonisku krāsu jutekliskā sajaukumā. (IC)
Koncertā piedalīsies Gaudeamus kamersastāvs un Latvijas Filharmonijas kamerorķestris, Aigars Reinis (ērģeles),  Edgars Saksons (sitamie instrumenti). Programma iecerēta kā muzikāli smalki tēsta retrospekcija pēdējo 25 gadu baltiešu vīru koru mūzikā, apliecinot tās īpašo vietu pasaules mūzikas kontekstā. Programmā vēl Arvo Perta Wallfahrtslied, De Profundis, Pari intervallum  kā arī Franča Šūberta Gesang der Geister über den Wassern.

Koncerti:
19.03.2005. plkst. 18.00 Liepājas Latviešu biedrības namā
20.03.2005. plkst. 19.00 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā Rīgā

IV Jubilejas concerti grandi

Programmas centrā Uģa Prauliņa „muzikālās atbildes Orfam un viņa Carmina Burana” (I.C.) – „Venus et Amor”  pirmatskaņojums.  Skaistums, Mīla, Pavasaris, Krogus un Vīns! Daudz „sitamo” un taustiņu instrumentu ar paša autora piedalīšanos, akordeons, čells un brīnišķais Ievas Paršas mecosoprāns. Tas viss pēc tam, kad pirmajā daļā būs izskanējuši pagājuša gadsimta vīru kora repertuāra „stūrakmeņi” – Dariusa Mijo 121. Psalms, Frensisa Pulenka Sv. Asīzes Franciska četras mazas lūgšanas un Sv. Padujas Antuāna dziesmas, kā arī Veljo Tormisa Incantatio maris aestetuosi (Sabangotās jūras izdziedāšana) un Muistse mere laulud (Senās jūras dziesmas).

Koncerti:
27.05.2005. plkst. 18:00 Ventspils Kultūras centrā
28.05.2005. plkst. 17.00 Rīgā, LU Lielajā aulā

Tad nu vasara arī klāt un jāsāk domāt par Piecdesmito dzimšanas dienu!

LAIPNI LŪDZAM KONCERTOS!

Jūsu Gaudeamus