Inta Pīrāga 14. maijs, 17:30   http://klasika.lsm.lv/…/dirigents-ivars-cinkuss-par-viru-k…/

16. maijā plkst. 17.00 ar koncertu Lielajā ģildē 55. dzimšanas dienu svinēs Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris Gaudeamus.

Šis pavasaris kopumā aizrit kora Gaudeamus jubilejas zīmē. Tikko ar krāšņu jubilejas koncertu Cēsīs atzīmēta arī Tehniskās universitātes Kultūras centra dzimšanas diena, un šajās svinībās piedalījās teju visi universitātes kolektīvi. Ivars Cinkuss atklāj, ka kopumā RTU paspārnē darbojas vismaz 13 mākslinieciskās vienības un smaidot atzīst: "Gluži mierīgi nepieciešamības gadījumā varētu sarīkot arī paši savus dziesmu svētkus!"

Jaunākā mākslinieciskā vienība, kas dzimusi augstskolas ietvaros, ir bigbends, savukārt vecākā - deju kolektīvs "Vektors". Koris Gaudeamus ir otrs visvecākais mākslinieciskais kolektīvs, kas darbojas RTU paspārnē. Koris var lepoties, ka tā rindās bijuši un ir gan profesori un prorektori, un savulaik tajā dziedājis pats RTU rektors Leonīds Ribickis, kurš bijis gan kora dziedātājs, gan tā prezidents. "Viņš ir īsts kora patriots līdz pat šim brīdim," teic Ivars.

Kora Gaudeamus dalībnieku vidējais vecums ir ap četrdesmit. "Tas ir ļoti labi - tieši tā, kā normālam veču korim jābūt! Mums ir gan zaļie gurķi, gan vīri cienījamos gados. Tas jau ir tas galvenais Gaudeamus spēks - ka mēs nesijājam un nemetam ārā dziedātājus, tiklīdz viņi sasnieguši solīdu gadu slieksni, kā to dara sieviešu kori vai vīru kori Igaunijā," - tā Ivars Cinkuss.

Ivars neslēpj, ka daudzajiem Gaudeamus koncertiem, kas izskanējuši gada pirmajā pusē, īstenībā ar jubilejas lietām maz sakara: "Reizi piecos gados piekabinām to jubilejas ciparu, bet ikvienu no programmām būtu dziedājuši tik un tā."

Tomēr 16. maija koncerts būs īpašs. Kopā ar Gaudeamus tajā piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku orķestris, taustiņinstrumentālists Andris Sējāns, perkusionists Reinis Sējāns, basģitārists Andris Grunte, ģitāriste Ilze Grunte, koklētāja Latvīte Cirse, vokālistes Samanta Tīna un Asnate Rancāne, kā arī Māris Muktupāvels, kurš spēlēs dūdas un stabules. Pirmajā daļā, piedaloties Nacionālo bruņoto spēku orķestrim, skanēs Nika Gothama vīru korim Gaudeamus un pūtēju orķestrim komponētais cikls ar Ērika Ādamsona dzeju "Sapņu pīpe", savukārt otrajā daļā pirmo reizi dzīvajā izpildījumā tiks atskaņots komponista Uģa Prauliņa tautas mūzikas cikls "Pagānu gadagrāmata".

"Koncerta apakšvirsraksts varētu skanēt arī tā: Gaudeamus un draugi. Niks, kura diemžēl vairs nav mūsu vidū, ilgus gadus bija mūsu draugs, tāpēc šķita, ka šoreiz ļoti būtiski godāt viņa piemiņu. Kopš 10 gadiem, kad viņa "Sapņu pīpi" pirmatskaņojām, tā vairs nav skanējusi. Arī kora jaunajiem dziedātājiem tas ir nebijis piedzīvojums, tāpēc uz šo partitūru palūkojamies jaunām acīm. Arī radošajai sadarbībai ar Uģi ir sena vēsture - viņa cikls "Pagānu gadagrāmata" man ir ļoti tuvs," uzsver Ivars Cinkuss un neslēpj: "Visi komponisti, kuriem jebkad esam pasūtinājuši darbus, ir bijuši mūsu radošie domubiedri un pat draugi."

Maza atkāpe. Ja Uģis Prauliņš ar folkloru aizrāvies jau kopš jaunības, Ivars Cinkuss tās valdzinošos dziļumus atklājis samērā nesen. Proti, jo aktuāls kļuvis atraktīvais trio, kurā apvienojusies Zane Šmite, Kristīne Kārkle-Puriņa un Ivars Cinkuss.

"Latvijā uzstājamies retāk, vairāk ārzemēs. Un Latvijas prezidentūras sakarā esam ērts formāts," smejas Ivars.

"Mums ļoti patīk to darīt! Visi esam labi draugi, un tas ir interesants radošs process. Katrā koncertā ir smiekli, atkāpes no normas. Tagad veidojam programmas arī ar Kristīnes brāli Edgaru. Kopš trakulīgās sadarbības ar šīm meitenēm folkloru esmu daudz dziļāk sapratis, pētījis. Tagad, manuprāt, tajā orientējos daudz labāk, nekā viens vidusmēra latviešu diriģents. Kāds ir partitūras, ko mēs dziedam? Kādas tur notis! Skatāmies, kur mūzika aizved..."

Protama lieta, mūsu sarunā neizpaliek tēma par Gaudeamus sadarbību ar pasaules pirmā lieluma rokzvaigzni Robiju Viljamsu. "Īstenībā Robijs Viljamss ir jau trešais mūsu rokdziedātāju ķēdē, jo tagad ir arī Aija Andrejeva, Samanta Tīna...

Jā, Robijs Viljams... Īstermiņa milzu atpazīstamība ir galvenais pluss, ko Gaudeamus no šīs sadarbības ieguvis.

Saskaņā ar viņa menedžmenta direktīvām mākslinieciskās detaļas izpaust nedrīkstu, taču, runājot par emocijām - manuprāt, viņam pašam tas bija daudz lielāks pārdzīvojums, nekā mums, jo Robijs pirmo reizi dziedāja kopā ar kori, un viņam pirmo reizi bija jāpakļaujas diriģenta žestam. Viņa dziedājumā nebija nevienas pašas intonatīvas kļūdas - perfekti! Taču ritmiskā puse - tur gan negāja viegli..."