Jana Felzenberga, TVNET, 04-07-2016

Festivālā «Zobens un lemess» šovasar pilnā apjomā izskanēs Uģa Prauliņa koncertcikls «Pagānu gadagrāmata», informē festivāla rīkotāji.

Jau otro gadu Viesītes novada Lonē norisināsies mūsdienu etniskās mūzikas un seno amatu festivāls «Zobens un lemess», kur krāšņa ezera krastā, birztalu ielokā sastapsies latviskā dzīvesziņa ar moderno mūziku. Festivāls «Zobens un lemess», kas šovasar notiks no 8. līdz 10. jūlijam, ir unikāls kultūras notikums, kurā līdztekus pašai smagākajai mūzikai organiski iekļaujas senču izpratne par dabu, pasaules kārtību un tai atbilstošām melodijām tautas mantojuma garā. Smagā metāla un tautas mūzikas apvienojums padara festivālu «Zobens un lemess» par ievērības vērtu pasākumu visdažādākajām gaumēm. Un īpašu noskaņu līdz ar vairākām spēcīgām pašmāju un ārvalstu metālmūzikas apvienībām, tostarp Skyforger, Sanctimony, grieķiem Rotting Christ un daudziem citiem piešķirs festivāla mērogam neiedomājami plašs atskaņojums – vien ceturto reizi pēc atjaunošanas plašākai publikai būs iespēja dzirdēt pilnā apjomā multitalantīgā komponista Uģa Prauliņa koncertciklu «Pagānu gadagrāmata» kora «Gaudeamus», solistu, kā arī instrumentālās etnofolka grupas izpildījumā. Reizēm mēdz teikt, ka metālmūzika ir vistuvāk akadēmiskajai mūzikai. Šajā gadījumā visiem klātesošajiem būs lieliska iespēja pārliecināties, ka tīra, no sirds nākusi mūzika spēj uzrunāt, neatkarīgi no žanra.

Parauj pauri vaļā

U. Prauliņa cikls ir ilgi un savā ziņā smagnēji tapis lieldarbs. Pirmie asni tai radušies jau ap 1985. gadu, taču nav bijis ne īstais brīdis, ne īstais režīms, pie kura atļauties tik dziļi iegrimt senču saknēs, turklāt tās izcelt saules gaismā ar dažu varu tik nīstās rokmūzikas pieskārienu. «Esmu gandarīts, ka pēc tik ilgiem laikiem ir festivāls, kurā beidzot izdevies realizēt garīgā spēka un mūsdienu izpratnes sintēzi, kas absolūti īsteno mūsu izpratni par senču mantojumu,» saka U. Prauliņš. «Ir lietas, ko mēs iemācāmies, bet tieši šī dzīves apzināšanās kopā ar smagās mūzikas motoriku veido jaunu pašapziņu un spēju izturēt.»

«Pagānu gadagrāmata» ierakstīta 1998. gadā, 1999. gadā saņēmusi vienu no augstākajiem Latvijas populārākās mūzikas apbalvojumiem - Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu kā labākais mūsdienu tautas mūzikas albums - un uz kādu brīdi pagaisusi no ļaužu apziņas, lai pavisam nesen atdzimtu jaunā skanējumā, jaunā spēkā. Ir mūzika, kas ir aktuāla vien īsu brīdi, un ir mūzika, kas dzīvo gadu desmitiem, – tāda ir arī «Pagānu gadagrāmata». Pats Prauliņš spriež, ka šis koncertdarbs ir tik dzīvotspējīgs, jo savā ziņā tās ir bijušas tādas kā privātas piezīmes par Latvijas laukiem, no kuriem mēs ikdienā arvien vairāk attālināmies. «Bija brīdis, kad sāku skumt, jo biju ārkārtīgi attālinājies no lauku neracionālajām skaistuma sajūtām. Tās visas nomākušās dienas, slapjdraņķis, kas rosina paskatīties dziļāk sevī... tieši šāds laiks atver domas un pauri, un dzīves jēgu vaļā, ne jau tās saulainās dienas, kad viss ir it kā kārtībā un tev uz katra stūra dod saldējumu un «limpeni»,» par «Pagānu gadagrāmatas» izlološanu stāsta Prauliņš.

No renesanses līdz smagajam skanējumam

Festivālā «Zobens un lemess» cikla «Pagānu gadagrāmata» atskaņojumā piedalīsies arī koris «Gaudeamus», kura diriģents Ivars Cinkuss jau agrāk sastrādājies ar U.Prauliņu, kādu brīdi dziedot viņa rokgrupā «Vecās mājas». I.Cinkuss stāsta, ka korim ir pamatīga pieredze strādāt tā dēvētajos «crossover» projektos – ir nācies saspēlēties gan ar rokmūziķiem, tostarp somu pankiem Leningrad Cowboys, gan popmūziķiem, arī pasaules zvaigzni Robiju Viljamsu, taču uzstāšanās metālmūzikas festivālā būšot pavisam jauna un īpaša pieredze.
«Neapšaubāmi, tas ir notikums Gaudeamus dzīvē,» teic Cinkuss. Viņš atzīst, ka pašam esot interesanti, kā gan publika uztvers «Pagānu gadagrāmatas» atskaņojumu.
«Šajā ciklā ir visdažādākā veida krāsas, sākot no pilnīga ambienta, beidzot ar pamatīgu smago rokmūziku. Man ir aptuveni skaidrs, kā publika uztvers šo smagāko pusi, taču redzēsim, kas notiks ar smalko, krāsu pilno ambiento daļu, jo tā prasīs iedziļināšanos un apklušanu – būs interesanti, vai publika ļausies mūzikas brīnumam, lai sadzirdētu vissīkākās nianses?» spriež I.Cinkuss.

Kopskaitā uz festivāla skatuves koncertcikla atskaņošanas laikā kāps ap 50 mākslinieku, un tas nenoliedzami būs lielākais muzikālais kolektīvs, kas uzstāsies festivāla laikā, – I.Cinkuss smej, ka organizatori esot solījuši pietiekami lielu skatuvi, gan jau visiem vietas pietikšot. Pats I.Cinkuss pret smago mūziku attiecas ar siltām jūtām. «Tie cilvēki, kuru muzikālā gaume ir izaugusi no senās mūzikas, tie arī visbiežāk vislabāk saprot smago mūziku – manis paša vēsture ir ļoti līdzīga, un manī pašā šī saite ir ļoti dzīva un tieša,» atklāj I.Cinkuss, norādot, ka viņš jaunībā, Prinstonas universitātē pastiprināti studējis renesanses un baroka laika mūziku, savukārt pats pieķēries rokmūzikai kā taustiņinstrumentālists un vokālists. «Manī šis tilts ir ļoti dzīvs visā mana radošā gājuma laikā, dzīve ir likusi kopā ar dažāda žanra māksliniekiem. Man absolūti patīk crossover projekti, kur klasiskā mūzika pārtop sasaitē ar citiem žanriem, tā savā ziņā ir daļa no manas identitātes,» teic I.Cinkuss.

Par festivālu

Festivāls «Zobens un lemess» norisināsies no 8. līdz 10. jūlijam Viesītes novada Lonē. Šovasar festivālā uzstāsies spēcīgi un plaši pazīstami ārvalstu un pašmāju mūziķi, kuri pārstāvēs gan tautas mūzikas, gan metālmūzikas žanrus. Starp festivāla lielākajām zvaigznēm var minēt provokatīvos grieķus Rotting Christ, pašmāju metālmūzikas leģendas Skyforger, Latvijas death metal celmlaužus Sanctimony, baltkrievu pagānmetāla izpildītājus Znich, Turcijas metālistus Moribund Oblivion un mongoļu folkmetāla grupu Nine Treasures no Ķīnas. Kopumā uzstāsies vairāk nekā 20 muzikālās apvienības, kas muzicē etniskās mūzikas, folkroka un folkmetāla stilos, notiks seno amatnieku meistarklases, apmeklētāji varēs klausīties vēsturiski izglītojošas lekcijas, kā arī vērot vēstures rekonstrukcijas klubu paraugdemonstrējumus, bruņinieku cīņas un viduslaiku spēles. Festivālā darbosies arī Dabas kinozāle, kur nakts laikā tiks demonstrētas dokumentālās filmas, nakts melnumu kliedēs arī krāšņas uguns skulptūras.

Vairāk informācijas - www.zobensunlemess.lv