Šogad aprit 155. gadskārta kopš pirmajām dziesmu dienām Dikļos, kas bija par pamatu Dziesmu svētku tradīcijai, tāpēc svētdien, 30. jūnijā, visas dienas garumā norisināsies svētku koncerti un zaļumballe.

Svētku dienas pasākumi sāksies pulkstem 15.30 Dikļu evaņģēliski luteriskajā baznīcā – vietā, kur par mācītāju kalpoja Dziesmu svētku tradīcijas aizsācējs Juris Neikens, uzstāsies Vašingtonas Universitātes koncertkoris. Kora interese par Baltijas reģionu un tā mūziku nav nejauša, jo Vašingtonas Universitāte ir viena no retajām augstskolām Amerikas Savienotajās valstīs, kur var izglītoties Baltu kultūrā un valodās, kā arī universitāte glabā lielāko Baltijas kora mūzikas krātuvi Amerikā.

Pulksten 17.00 Neikenkalna dabas koncertzālē svētku koncertā pulcēsies Vidzemes kultūrvēsturiskā novada kori – Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris "Gaudeamus" (diriģents Ivars Cinkuss), Latvijas Universitātes vīru koris "Dziedonis" (diriģents Uldis Kokars), Dikļu kultūras un tūrisma informācijas centra sieviešu koris "Lira" (diriģente Larisa Stivriņa), Valmieras Kultūras centra sieviešu koris "Jumara" (diriģente Inga Zirne), Valmieras Kultūras centra vīru koris "Imanta" (diriģents Aivars Gailis), Valkas novada sieviešu koris "Ziemeļstīga" (diriģente Karīna Pundzjus), Priekuļu sieviešu koris "Laumas" (diriģente Iveta Lapiņa), Amatas novada vīru koris "Cēsis" (diriģente Marika Slotina–Brante), Cēsu jauktais koris "Wenden" (diriģente Marika Slotina–Brante), kā arī dziedātāji no Kocēnu kultūras nama jauktā kora "Imera" (diriģents Imants Točs), Vaidavas kultūras un amatniecības centra jauktā kora "Vaidava" (diriģente Inese Sudraba), Krimuldas vīru kora "Vecie draugi" (diriģents Aivars Tomiņš), Limbažu kultūras nama vīru kora "Ziedonis" (diriģents Krišs Pozemkovskis), Limbažu kultūras nama sieviešu kora "Kalme" (diriģents Jānis Misiņš) un viesi - Vašingtonas Universitātes koncertkoris. Svētku koncertu bagātinās Laimas Jansones vadītais koklētāju ansamblis "Austras koks" un 3. Pasaules koklētāju nometnes dalībnieki. Koncerta mākslinieciskais vadītājs: Ivars Cinkuss, režisore: Dace Micāne – Zālīte.

Dienas noslēgumā no pulksten 20.00 Neikenkalna dabas koncertzālē (lietus gadījumā – Dikļu kultūras un tūrisma informācijas centrā) norisināsies zaļumballe kopā ar grupu "Zeļļi".

Dziesmu svētku tradīcijas aizsākās Dikļos, kad 1864. gada Vasarsvētkos Dikļu mācītājmuižas parkā Juris Neikens noorganizēja pirmos kopā dziedāšanas svētkus,kas izauga līdz pirmajiem Vispārējiem Dziesmu svētkiem Rīgā 1873. gadā.

Dikļu baznīcā un draudzē no 1857. līdz 1867. gadam par mācītāju kalpoja Juris Neikens, talantīgs skolotājs, izglītības darba organizators, ievērojams literāts. 2019. gadā aprit 155. gadskārta kopš pirmajām dziesmu dienām Dikļos – Dziesmu svētku tradīcijas aizsākumiem, kad 1864. gada Vasarsvētkos Dikļu mācītājmuižas parkā Juris Neikens noorganizēja pirmos kopā dziedāšanas svētkus, tādējādi liekot pamatus latviešu tradīcijai. Dziesmu dienas pasākumā Dikļos no apkārtējiem Vidzemes pagastiem piedalījās seši vīru kori no Dikļiem, Lielsalacas (Salacgrīvas), Limbažiem, Mazsalacas, Rūjienas un Straupes, kā arī bērnu koris ar 120 dziedātājiem rīta cēlienā. Pakalns, kurā svētkos izvietojās kori, vēlāk ieguva Neikenkalna nosaukumu.

Pirmie Dziedāšanas svētki Dikļos izauga līdz pirmajiem Vispārējiem Dziesmu svētkiem Rīgā 1873. gadā, kuros piedalījās arī Dikļu vīru koris.

Atzīmējot Vispārējo latviešu Dziesmu svētku simtgadi, 1973. gadā Neikenkalnā atklāja piemiņas akmeni pirmajiem novada Dziesmu svētkiem. 1984. gadā Dikļos tika atklāta pirmo novada Dziesmu svētku ekspozīcija, ko izveidoja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš. 2014. gadā ekspozīciju pilnveidojis Alberts Rokpelnis.

Šobrīd blakus Neikenkalnam izveidota dabas koncertzāle – mūsdienīga dabas un mākslas sinerģija, kas izceļ Dikļu kultūrvēsturisko nozīmi kā Dziesmu svētku šūpulim. 2015. gadā Neikenkalna dabas koncertzāle kategorijā "Ainava" novērtēta kā "Gada labākā būve Latvijā 2014", savukārt 2018. gadā šī unikālā vieta tika atzīta par uzvarētāju Eiropas Padomes Ainavu balvas nacionālās atlases konkursā un izvirzīta turpmākai vērtēšanai Eiropas mērogā.

Leģendārais Dziesmu svētku goda virsdiriģents, kultūras darbinieks, pedagogs un publicists Roberts Zuika ir teicis: "Dziesmu svētki ir mūsu testaments, novēlējums neskaitāmās paaudzēs. Dziesmu spēks jānodod tālāk jaunatnei, jo vienīgi atdotais paliek. Dziesmu svētki nav tikai priecāšanās. Tie ir mūsu tautas bagātību novēlējums visaugstākajā līmenī, lai pastāvētu mūsu tauta, valoda un valsts. Lai mēs nepazaudētu sirdsapziņu un pašcieņu."